分享

注释

 一起成长一起学 2020-06-09

《解脱道上》

班迪达大师

(Sayādaw U Paṇḍita)

Mya Thaung 英译

温宗堃 中译


注释

1. 此文引自《就在今生》(In This Very Life)。 ↑

2. 缅语“Sayādaw”是「伟大的老师」之意。原用以称呼古代君王之国师,今日,凡是年长的法师或一寺的住持,皆被称为“Sayādaw”。巴利语“Paṇḍita”是班迪达禅师出家时的法号,意思是「智者」。巴利语“abhivaṃsa”可译作「胜种」,这是年轻时通过极困难的巴利语考试,方能够获得的头衔。 ↑

3. 比丘尼传承在南传佛教已失传许久,缅甸的女众出家者被称为「十戒女」或「八戒女」。缅语「莎亚列」是「小老师」的意思,是对教授佛典、禅修的戒女之尊称。班迪达禅修中心有不少通过「法阿阇黎」巴利语会考的戒女;莎亚列.玛.沙露即是其中一位,她现在也是班迪达禅修中心的禅师。 ↑

4. 《中部古疏》(Ps-pṭ II 227): santo kāyoti sakkāyo。《长部注》:「有身,即五取蕴」(Sv III 174: Sakkāyoti pañcupādānakkhandhā)。《相应部古疏》:「作为自性法而存在的身,即色等法的聚集,是为有身」(Spk-pṭ II 219: Sabhāvato santo vijjamāno kāyo rupādidhammasamūhoti sakkāyo)。《长老偈注》:「有身:五取蕴。因为它们是做为究竟法而存在的聚集,所以称为『有身』」(Th-a I 416: Sakkāyāti pañcupādānakkhandhā. Te hi paramatthato vijjamānadhamma- samūhatāya “sakkāyā” vuccati)。《法集论注》:「有身见:存在义故是『有』,五取蕴名为『身』;与存在的五取蕴有关的邪见,名为『有身见』。或者,与那自行存在的〔五蕴〕身有关的邪见,是为『有身见』」(Dhs-a 348: sakkāyadiṭṭhīti vijjamānaṭṭhena sati khandhapañcakasaṅkhāte kāye, sayaṃ vā satī tasmiṃ kāye diṭṭhīti ‘sakkāyadiṭṭhi’)。 ↑

5. 《相应部》(SN I 134-135)。 ↑

6. 《增支部》:「了知生,了知灭,了知住的变异。诸比丘!这些是有为法的三有为相」(AN I 152: Uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni)。 ↑

7. 古译「念住」的译语,较强调建立、培养正念的修行。相对的,「念处」的译语,则凸显正念的所缘境。 ↑

8. 《经集》(Sn 1032)。 ↑

9. 参考《清净道论》(Vism 205-206)。 ↑

10. 此处,「行道」指「认知」、「了知」的意思。如《清净道论大疏钞》:「不知苦等,是为无行道;于不净见净的颠倒,是为邪行道。或者,与邪见不相应的,为无行道;与邪见相应的,为邪行道」(Dukkhādīsu aññāṇavasena appaṭipatti, asubhādīsu subhādivipallāsavasena micchāpaṭipatti. Diṭṭhivippayuttavasena vā appaṭipatti, diṭṭhi- sampayuttavasena micchāpaṭipatti)。雷迪长老的《第一义灯》:「此中,以无行道,说关于善事的无知;以邪行道,说关于恶事的邪知」(Paramatthadīpanī 98: Etthaca appaṭipattīti kalyāṇapakkhe aññāṇameva vuccati. Micchāpaṭipattīti pāpapakkhe micchāñāṇameva vuccatīti)。 ↑

11. 《中部古疏》:「于可喜不可喜未正观:于可喜可爱的所缘,不可喜不可爱的所缘,皆未能平等、正确地观察」(Ps-pṭ II 73: Iṭṭhāniṭṭha- asamapekkhitesūti iṭṭhesu piyesu, aniṭṭhesu appiyesu, asamaṃ asammā pekkhitesu)「不正观:以世俗无知的舍,不如理地把握所缘。对此,〔《中部经》〕说:『愚痴蒙昧凡夫以眼见色后,舍生起』」(Asamapekkhananti gehassitaaññāṇupekkhāvasena ārammaṇassa ayoniso gahaṇaṃ. Yaṃ sandhāya vuttaṃ- “cakkhunā rūpaṃ disvā upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassā”ti-ādi)。 ↑

12. 参考《清净道论》(Vism 683)、《长部注》(Sv III 209-10)、《大义释》(Nidd1-a 94-96)。 ↑

13. 《长部》:「『诸比丘!我告诉你们:有为法皆会坏灭,你们要不放逸地努力!』这是如来最后的教诫」(DN II 156: “Handa dāni, bhikkhave, āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā appamādena sampādethā”ti ayaṃ tathāgatassa pacchimā vācā)。 ↑

14. 英译本中,本章原名The books of the sixes,指《增支部.第六集》。 ↑

15. 《增支部》(AN III 292-293)。 ↑

16. 《增支部注》:「在恐惧中死亡的人,其死为不善;结生于恶趣的人,其死为不善」(Mp III 96: Tattha yo hi bhītabhīto marati, tassa na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti. Yo apāye paṭisandhiṃ gaṇhāti, tassa na bhaddikā kālakiriyā hoti)。 ↑

17. 「戏论」(papañca)指「贪、慢、邪见」,参考第四章。 ↑

18. 巴利注释书,如《增支部疏》等(Mp-ṭ III 31-32;Nidd1-a 289-90),将“saṃsagga” (交际、混杂、来往) 解释为「贪」(rāga),即「喜爱」。这是因为「贪」乃前三种交际过密的原因。 ↑

19. 参考《自说经注》(Ud-a 372)。 ↑

20. 此文出自《中部.18经》(M I 112)。 ↑

21. 《法句经》(Dhp 254)。 ↑

22. 「五下分结」:有身见、疑、戒禁取见、欲贪、瞋恚。「五上分结」:色贪、无色贪、慢、掉举、无明。参考《清净道论》(Vism 682-683)。 ↑

23. 《大义释》(Nidd1 I79-180)。 ↑

24. 《中部注》(Ps I 174-175)、《长部古疏》(Ps-pṭ I 273)。 ↑

25. 《相应部古疏》(Spk-pṭ II 205): “Nattthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāyā”ti-ādinaya- ppavattā ahetudiṭṭhi。 ↑

26. 《相应部古疏》(Spk-pṭ II 205): “issara-purisa-pajāpati-pakati-aṇu- kālālādīhi loko pavattati nivattati cā”ti tathā tathā pavattā diṭṭhi visamahetudiṭṭhi. ↑

27. 这是四种「身系」(kāyagantha)之一,见《法集论》(Dhs 201)。 ↑

28. 参考《法集论注》(Dhs-a 159)。 ↑

29. 《增支部》(AN I 93)。 ↑

30. 《自说经》(Ud 39-41)、《清净道论》(Vism 380)。 ↑

31. 《心义灯疏》(Sp-ṭ II 94)。 ↑

32. 《长部注》(Sv I 233)。 ↑

33. 《清净道论》:「见轮回的可怕,故是比丘。」(Vism 3: Saṃsāre bhayaṃ ikkhatīti bhikkhu)。亦参考《清净道论》(Vism,16)。 ↑

34. 《长部》(DN II 94);《相应部》(SN V 142, 180)。 ↑

35. 《分别论随疏钞》:「应如是理解所缘随眠——贪若未被道所断除,在得因缘时,便会生起,它顽固地潜伏在相续中。以同样的方式,它也潜伏在可意的所缘」(Vibh-anuṭ 212: Yathā hi maggena asamucchinno rāgo kāraṇalābhe uppajjanāraho thāmagataṭṭhena santāne anusetīti vuccati, evaṃ iṭṭhārammaṇepīti tassa ārammaṇānusayanaṃ daṭṭhabbaṃ)。 ↑

36. 参考《大义释》(Nidd1 I 74)。 ↑

37. 此处的戒定慧、圣八支道,特指「圣者」所有,因此说戒蕴圆满便是圣者。参考《增支部》(AN I 231-232)。 ↑

38. 如《相应部》(SN V 24)。 ↑

39. 见《法句经注》(Dhp-a II 81)。类似的故事,亦见《杂阿含.1162经》。 ↑

40. 《相应部》(SN V 3): Mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti。 ↑

41. 「愁郁」(soka)与「忧伤」(domanassa)的差异,见《清净道论》(Vism 503-504) ↑

42. 《长部.念处经》:「诸比丘!这是令众生清净、超越愁郁与悲泣、灭除痛苦与忧恼、成就圣道与作证涅盘的唯一之道,也就是四念处」(DN II 290: Ekāyanoyaṃ, bhikkhave, maggo sattānaṃ visuddhiyā, soka- paridevānaṃ samatikkamāya, dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya, ñāyassa adhigamāya, nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā)。 ↑

43. 《增支部注》:「自正规律:好好地安置自己。如果过去怀有不信等,则舍去不信等而确立于信等之中」(Mp II 290: Attasammāpaṇidhīti attano sammā ṭhapanaṃ, sace pubbe assaddhādīhi samannāgato hoti, tāni pahāya saddhādīsu patiṭṭhāpanaṃ)。《增支部疏》:「安置自己:如理地安置自己的心相续」(Mp-ṭ II 280: Attano sammāṭhapananti attano cittasantānassa yoniso ṭhapanaṃ)。 ↑

44. 关于「念」的阿毘达磨式解释(相、味、现起、足处),亦见《清净道论》(Vism 464)。 ↑

45. 《经集》(Sn 258-269)。亦参考《长阿含经》(T1, 53b):「云何四成法?谓四轮法。一者住中国、二者近善友、三者自谨慎、四者宿植善本」。 ↑

46. 这是「四正知」的智慧。 ↑

47. 关于「自正规律」,参见本书第九章。 ↑

48. 《清净道论》:「引导一切所作的遍持慧」(Vism 3-4:sabbakicca- pariṇāyikā pārihārikapaññā)。《清净道论大疏钞》:「致力于持取业处,故是『遍持的』。透过「有益正知」等〔四正知〕确定而引导前进〔、后退〕等一切所作,故是『引导一切所作』」(Vism-mhṭ I 16: Kammaṭṭhānassa pariharaṇe niyuttāti pārihārikā. Abhikkamādīni sabbakiccāni sātthakasampajaññādivasena paricchijja netīti sabbakiccapariṇāyikā)。 ↑

49. 参考《中部古疏》(Ps-pṭ II 303)。 ↑

50. 参考《增支部》(AN III 20-21)、《增支部注》(Mp III 7)。 ↑

51. 参考《增支部》(AN III 65)。 ↑

52. 指八欲界唯作心、五色界唯作心、四无色界唯作心。 ↑

53. 《法集论》(Dhs 10-11): Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ- idaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti。 ↑

54. 参考《清净道论》(Vism 131)、《相应部》(SN V 66)。 ↑

55. 《增支部》:「他有慧,〔即〕他具有达至生灭的、圣的、能穿透的、正向苦尽的慧」(AN III 65: Paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā)。《增支部注》:「达至生灭的:能到达,即能够辨别生和灭的。藉此指『生灭智』。:清净的。能穿透的:能穿透以前未能穿透的贪蕴等。正向苦尽的:以彼分断除烦恼故苦灭,趋向此苦之灭的。如是,以这些句子说毗婆舍那慧」(Mp III 27:Udayatthagāminiyāti udayañca atthañca gantuṃ paricchindituṃ samatthāya. Etena paññā-salakkhaṇa- pariggāhakaṃ udayabbayañāṇaṃ vuttaṃ. Ariyāyāti parisuddhāya. Nibbedhikāyāti anibbiddhapubbe lobhakkhandhādayo nibbijjhituṃ samatthāya. Sammā dukkhakkhayagāminiyāti tadaṅgavasena kilesānaṃ pahīnattā yaṃ dukkhaṃ kīyati, tassa dukkhassa khayagāminiyā. Iti sabbehipi imehi padehi vipassanāpaññāva kathitā)。 ↑

56. 见《清净道论》(Vism 20-22)、《相应部》(SN IV 178)。 ↑

57. 《弥兰陀王问经》(Mil 367)。亦见《长老偈》(Th 501)。 ↑

58. 《清净道论大疏钞》:「自己父传的领地:属于自己父亲,即正等觉佛陀所有,为佛陀所发现、所显示的领地」(Vism-mhṭ I 45: Sako pettiko visayoti attano pitu sammāsambuddhassa santako, tena diṭṭho dassito ca visayo)。 ↑

59. 见《弥兰陀王问经》(Mil 367-368)。 ↑

60. 《长部》(DN III 238)、《增支部》(AN III 248)。 ↑

61. 原英译本中,之后还接了「禅修者若不戒除应戒除的不善行,不持守应持守的正行,他就被称作『放逸住者』」这一段文。但这句和下段文的最后一句重复,所以今删。 ↑

62. 参考《长部》(DN III 238-239)。 ↑

63. 参考《经集》(Sn 436-439)。 ↑

64. 《相应部》(SN IV 260)。 ↑

65. 《法句经注》解释:「每次观见:于三十八种所缘里作业时,以种种方式观察;或者,在饭前等诸多时间之中,于自己所喜欢的时间里观察;或者,在自己所喜欢的业处里作业观察。生灭:五蕴的二十五种生,与二十五种灭。喜、悦:观察诸蕴的生灭时,获得法喜与法悦。无死:在名色法与其因缘清楚显现时所生起的喜、悦,对智者而言,就是无死,因为它们能导向无死的涅盘」 (Dhp-a II 375-6: Yato yato sammasatīti aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu kammaṃ karonto yena yenākārena, purebhattādīsu vā kālesu yasmiṃ yasmiṃ attanā abhirucite kāle, abhirucite vā kammaṭṭhāne kammaṃ karonto sammasati. Udayabbayanti pañannaṃ khandhānaṃ pañcavīsatiyā lakkhaṇehi udayaṃ pañavīsatiyā eva ca lakkhaṇehi vayaṃ. Pītipāmojjanti evaṃ khandhānaṃ udayabbayaṃ sammasanto dhamma-pītiṃ dhammapāmojjañca labhati. Amatanti taṃ sappaccaye nāmarūpe pākaṭe hutvā upaṭṭhahante uppannaṃ pītipāmojjaṃ amatanibbānasampāpakattā vijānataṃ paṇḍitānaṃ amatamevāti attho)。 ↑

66. 《清净道论》(Vism 126-128)。 ↑

67. 《增支部》(AN IV 85-88)。 ↑

68. 《导论注》(Nett-a 90). ↑

69. 《法句经》(Dhp 75)。 ↑

70. 《清净道论》(Vism 218)。 ↑

71. 《清净道论大疏钞》(Vism-mhṭ I 278)。 ↑

72. 此为缅甸版的编号;PTS版则是436-439。 ↑

73. 《杂阿含.117经》(T2, 317b)「所谓富兰那迦叶,末伽梨瞿舍梨子,散阇耶毘罗胝子,阿耆多枳舍钦婆罗,伽拘罗迦毡延,尼揵连陀阇提弗多罗」。 ↑

74. 《长部》(DN II 151): Yasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo na upalabbhati, samaṇopi tattha na upalabbhati. Dutiyopi tattha samaṇo na upalabbhati. Tatiyopi tattha samaṇo na upalabbhati. Catutthopi tattha samaṇo na upalabbhati。 ↑

75. 《长部》(DN II 151): Imasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati, idheva, subhadda, samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇebhi aññehi. Ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assāti。 ↑

76. 《长部注》:「正行而住:预流者向他人说明自己证得的方法后,令他人证得预流,此即名为『正行而住』。一来者等也是如此。住预流道者向他人说明并令住预流道,此名为『正行而住』。住余道者也是如此。为预流道而勤修内观者,向他人说明自己熟习的业处后,令他人为预流道勤修内观,此亦名为『正行而住』。为余道而勤修内观者也是如此」(Sv II 181: Sammā vihareyyunti ettha sotāpanno attano adhigataṭṭhānaṃ aññassa kathetvā taṃ sotāpannaṃ karonto sammā vihārati nāma. Esa nayo sakadāgāmi-ādīsu. Sotāpattimaggaṭṭho aññampi sotāpattimaggaṭṭhaṃ karonto sammā viharati nāma. Esa nayo sesamaggaṭṭhesu. Sotāpattimaggatthāya āraddhavipassako attano paguṇaṃ kammaṭṭhānaṃ kathetvā aññampi sotāpattimaggatthāya āraddhavipassakaṃ karonto sammā viharati nāma. Esa nayo sesamaggatthāya āraddhavipassakesu)。 ↑

77. 原书漏「正精进」,今补。 ↑

78. 《长部注》:「其他的教法没有沙门:其他的教法中,没有十二种沙门——为了得四道的四种勤观者,四住道及四果沙门」(Sv II 181: Suññā parappavādā samaṇehīti catunnaṃ maggānaṃ atthāya āraddhavipassakehi catūhi, maggaṭṭhehi catūhi, phalaṭṭhehi catūhīti dvādasahi samaṇehi suññā parappavādā tucchā rittakā)。 ↑

79. 相当于“āraddhavipassaka”,见《清净道论》(Vism 633)。 ↑

80. 《清净道论》(Vism 581)。 ↑

81. 《清净道论》(Vism 525)。 ↑

82. 《经集注》:「三种寂灭,即究竟寂静、彼分寂静、假名寂静。它们分别是『涅盘』、『毗婆舍那』与『邪见』的同义词」(Sn-a II 71: Tisso santiyo- accantasanti, tadaṅgasanti, sammutisantīti, nibbāna-vipassanā- diṭṭhigatānametaṃ adhivacanaṃ)。再者,《相应部注》:「彼分寂灭:烦恼因彼毗婆舍那分而寂灭,故是彼分寂灭」(Spk II 247: Tadaṅganibuttoti tena vipassanaṅgena kilesānaṃ nibbutattā tadaṅganibbuto)。 ↑

83. * 英译本注:这与经典中常见的定型句一致:“yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhammaṃ”(凡有生起之性质的,皆有灭坏的性质),以及“yaṃ aniccaṃ taṃ dukkhaṃ”(凡无常的,即是苦)。 ↑

84. 《心义灯疏》解释:「藉由彼彼德分断除彼彼非德分,是为彼分断。如灯光去除黑暗,在名色分别等观智中,藉由『名色分别』断除『萨迦邪见』,藉由『缘之把握』断除『无因、非因见』,于其后段生起的『度疑』断除『疑惑』,藉由『聚触知』断除『我、我所密集』,藉由『道、非道之分别』断除『于道作非道之想』,藉由『见生起』断除『断见』,藉由『见灭』断除「常见」,藉由『见怖畏』断除『于应怖畏事作无怖畏之想』,如是等等,以彼彼『观智』断除彼彼『非德分』,是为『彼分断』。如是应知」(Sp-ṭ II 30: Tena tena guṇaṅgena tassa tassa aguṇaṅgassa pahānaṃ tadaṅgappahānaṃ. Nāmarūpaparicchedādīsu hi vipassanāñāṇesu paṭipakkhabhāvato dīpālokeneva tamassa nāmarūpavavatthānena sakkāyadiṭṭhiyā, paccayapariggahena ahetuvisamahetudiṭṭhīnaṃ, tasseva aparabhāge uppannena kaṅkhāvitaraṇena kathaṃkathībhāvassa, kalāpasammasanena “ahaṃ mamā”ti gāhassa, maggāmaggavavatthānena amagge maggasaññāya, udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā, vayadassanena sassatadiṭṭhiyā, bhayadassanena sabhaye abhayasaññāyāti-ādinā nayena tena tena vipassanāñāṇena tassa tassa aguṇaṅgassa pahānaṃ tadaṅgappahānanti veditabbaṃ)。 ↑

85. 《清净道论》(Vism 273)。 ↑

86. 《无碍解道》(Paṭis I 20)。 ↑

87. 参考《法句经注》(Dhs-a 117-118)。 ↑

88. 《法句经》(Dhp 282): Yogā ve jāyate bhūri, ayogā bhūrisaṅkhayo; etaṃ dvedhāpathaṃ ñatvā, bhavāya vibhavāya ca; tathāttānaṃ niveseyya, yathā bhūri pavaḍḍhati。 ↑

89. 《相应部》(SN III 13; IV 80; V 414);《弥兰陀王问经》(Mil 39)。 ↑

90. 《增支部》(AN I 87): Dveme, bhikkhave, paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya. Katame dve? Parato ca ghoso, yoniso ca manasikāro。 ↑

91. 《清净道论》(Vism 652-653)。 ↑

92. 《相应部》(SN V 232)。 ↑

93. * 英译者按:「漏」(āsava)是「烦恼」(kilesa)的同义词。「漏」分三或四种,即:「欲漏」(kāmāsava)、「有漏」(bhāvāsava)、「见漏」(diṭṭhāsava)、「无明漏」(āvijjāsava)。 ↑

94. 《分别论》(Vibh 350)。 ↑

95. 《长部注》:「不放逸,被说为是『念的不散失』」(Sv I 97: Appamādo vuccati satiyā a-vippavāso.)。《长部古疏》:「不放逸,以念的不散失为特相」(Sv-pṭ I 326: sati-avippavāsa-lakkhaṇo hi appamādo)。 ↑

96. 出自《长部》(DN III 270: Kathañcāvuso bhikkhu ekārakkho hoti? Idhāvuso, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu ekārakkho hoti)。《长部注》:「因为就漏尽者而言,念一切时于三门里执行守护的作用。因此说:他无论行、住、寐、寤,智见常恒现起」(Sv III 234:Satārakkhena cetasāti khīṇāsavassa hi tīsu dvāresu sabbakālaṃ sati ārakkhakiccaṃ sādheti Tenevassa “carato ca tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ hotī”ti vuccati)。 ↑

97. 《相应部》(SN V 42)。 ↑

98. 见《善见注》(Sp I 116) : Paccanīkadhamme jhāpetīti jhānaṃ, iminā yogino jhāyantītipi jhānaṃ, paccanīkadhamme ḍahanti gocaraṃ vā cintentīti attho。 ↑

99. 《清净道论大疏钞》(Vism-mhṭ I 342)。 ↑

100. 参考《善见注》(Sp I 116);《增支部注》(Mp I 381)。 ↑

101. 参考《中阿含经》(T1, p. 432)「专心精勤,身体皮肉、筋骨、血髓皆令干竭,不舍精进,要得所求,乃舍精进。」《阿毘达磨集异门足论》( T26, p. 395):「假使我身,血肉枯竭,唯皮筋骨连拄而存,若本所求胜法未获,终不止息所起精进」。 ↑

102. 参考《长部》(DN 11)。 ↑

103. 可令人隐形的咒语,参考《长部》(DN I 213)。《长部注》(Sp I 322):「健陀尼:名为健陀罗的仙人所做的咒,或出现在健陀罗地区的咒。据说那里住有许多仙人,意思是其中一位所做的明咒」(Gandhārīti gandhārena nāma isinā katā, gandhāraraṭṭhe vā uppannā vijjā. Tattha kira bahū isayo vasiṃsu, tesu ekena katā vijjāti adhippāyo)。 ↑

104. 可令人了知他人心中所想的一类咒语。《善见注》(Sp I 322): Maṇikā nāma vijjāti cintāmaṇīti evaṃ laddhanāmā loke ekā vijjā atthi。 ↑

105. 指佛陀与弟子们恒常不断的教授正法。参考《长部》(DN I 211)。 ↑

106. 即「世八法」:利、衰、毁、誉、称、讥、苦、乐(Lābho, ālābho, ayaso, yaso, pasaṃsā, nindā, dukkha, sukha)。 ↑

107. 《长部》(DN I 211): Na kho ahaṃ, kevaṭṭa, bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ desemi- etha tumhe, bhikkhave, gihīnaṃ odātavasanānaṃ uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ karothā。 ↑

108. 《长部》(MN I 57)。 ↑

109. 《相应部》(SN III 52)。 ↑

110. 《清净道论》(Vism 289)。 ↑

111. 《清净道论大疏钞》(Vism-mhṭ I 342)。 ↑

112. 《相应部注》:「烦恼在何种威仪生起,就在那种威仪中抑制它们」(Spk I 113: … tasmiṃ tasmiṃ iriyāpathe uppannaṃ tattha tattheva niggaṇhāti)。 ↑

113. 《法句经》(Dhp 18)。 ↑

114. 《无碍解道》(Paṭis I 173)。 ↑

115. 指不杀、不盗、不淫、不妄语、不恶口、不两舌、不绮语、活命遍净戒。 ↑

116. 《清净道论》(Vism 132)。 ↑

117. 《清净道论》(Vism 464)。 ↑

118. 《中部注》:「发勤精进者:具策励精进的人,意思是具备身心饱满精进的人。那样的比丘不让走时生起的烦恼持续到站时,不让站时生起的烦恼持续到坐时,不让坐时生起的烦恼持续到卧时」(Ps II 53: Āraddhavīriyoti paggahitavīriyo, paripuṇṇakāyikacetasikavīriyoti attho. Yo hi bhikkhu gamane uppannakilesaṃ ṭhānaṃ pāpuṇituṃ na deti, ṭhāne uppannakilesaṃ nisajjaṃ, nissajjaṃ, nisajjāya uppannakilesaṃ sayanaṃ pāpuṇituṃ na deti)。 ↑

119. 《清净道论大疏钞》(Vism-mhṭ I 165)。 ↑

120. 《相应部》(SN V 145-146)。 ↑

121. 《清净道论》(Vism 633)。 ↑

122. 《相应部》(SN 10:8)。 ↑

123. 参考《清净道论》(Vism 636)。 ↑

124. 英译者建议中译者,再补充with an even mind的译语。 ↑

125. 参考《分别论注》(Vibh-a 316)。 ↑

126. 《长部注》:「此中,成为『勤观者』后的修行者方觉了〔四谛〕,故是『觉者』」(Sv II 375: Ettha hi sambujjhati āraddhavipassakato yogāvacaroti sambodhi)。《长部古疏》:「自『生灭智』生起后方名为住立于觉之道上,故说:『成为勤观者后的修行者方始觉了〔四谛〕,故是觉者』」(Sv-pṭ II 324: Udayavayañāṇuppattito paṭṭhāya sambodhipaṭipadāyaṃ ṭhito nāma hotīti āha “āraddhavipassakato paṭṭhāya yogāvacaroti sambodhi”ti)。 ↑

127. 《清净道论》(Vism 161)。 ↑

128. 《长部注》(Sv II 376)、《清净道论》(Vism 132)。 ↑

129. 《保护经》(Paritta)里的〈觉支经〉(Bojjhaṅgasutta)经文:「从三有解脱的众生,觉悟那能摧破于轮回中流转者的一切苦、能战胜魔军的「七觉支法」后,到达无生、老、病、死的涅盘」。 ↑

130. 《心义灯疏》:「在五火中受热:在四周生火,站在中间,让太阳光晒」(Sp-ṭ I 138: Pañcātape tappantīti catūsu ṭhānesu aggiṃ katvā majjhe ṭhatvā sūriyātapena tappanti)。 ↑

131. 《清净道论》(Vism 163)。 ↑

132. 《长部》(DN I 37)。 ↑

133. 证得「坏灭智」时,禅修者将能够以后起的毗婆舍那心,观察先前的毗婆舍那心之生与灭。注释书将此内观智,称为「反照内观」(paṭi- vipassanā)。参考《清净道论》(Vism 641-642)。 ↑

134. 《清净道论》(Vism 156)。 ↑

135. 原英译本的此段文字有讹误,意不明了,请教英译者后,今已修正。 ↑

136. 《中部》(MN 138)。 ↑

137. 《中部》(MN III 223): Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṃ jātijarā- maraṇadukkhasamudaya-sambhavo na hoti。 ↑

138. 《相应部》(SN II 130)。 ↑

139. 《法句经注》(Dhp-a II 262-264)。 ↑

140. 《清净道论》(Vism 95-96)。 ↑

141. 参考《清净道论》(Vism 160-161)。 ↑

142. 《增支部注》(Mp I 216)。 ↑

143. 原英译本作「六种(six kinds)行舍依定而生起」。「六」乃误植,今修改。参考《无碍解道》(Paṭis 64-65)。 ↑

144. 《无碍解道注》(Paṭis-a I 251): Nīvaraṇe paṭisaṅkhāti pañca nīvaraṇāni pahātabbabhāvena pariggahetvā. Santiṭṭhanāti nīvaraṇānaṃ pahānābhimukhībhūtattā tesaṃ pahānepi abyāpārabhāvūpagamanena majjhattatāya santiṭṭhanā. Saṅkhārupekkhāsūti nīvaraṇappahāne byāpārākaraṇena nīvaraṇasaṅkhātānaṃ saṅkhārānaṃ upekkhanāsu。 ↑

145. 《大义释注》(Nidd-1-a 118): upapattito ikkhatīti upekkhā, samaṃ passati, apakkhapatitā hutvā passatīti attho。 ↑

146. 《清净道论》(Vism 161): Yā “yadatthi yaṃ bhūtaṃ, taṃ pajahati, upekkhaṃ paṭilabhatī”ti evamāgatā vicinane majjhattabhūtā upekkhā, ayaṃ vipassanupekkhā nāma。《清净道论大疏钞》(Vism-mhṭ II 186): ti vipassanāpaññā. Yadatthīti yaṃ aniccādilakkhaṇattayaṃ upalabbhati. Yaṃ bhūtanti yaṃ paccayanibbattattā bhūtaṃ khandhapañcakaṃ. Taṃ pajahatīti aniccānupassanādīhi niccasaññādayo pajahanto sammadeva diṭṭhādīnavattā tappaṭibaddha-cchanda-rāga-ppahānena pajahati, yathā āyatiṃ ādānaṃ na hoti, tathā paṭipattiyā pajahati. Tathābhūto ca tattha upekkhaṃ paṭilabhatiVicinaneti aniccādivasena sammasanepi。 ↑

147. 参考《清净道论》(Vism 161, 466-467)。 ↑

148. * 英译本注:可从三个面向来看待苦:「苦苦」(dukkhadukkha)、「坏苦」(vipariṇāma-dukkha)及「行苦」(saṅkhāra)。 ↑

149. 见《中部古疏》(Ps-pṭ II 154; 306)、《增支部注》(Mp II 176)。《长部古疏》(Sv-pṭ I 116): midati siniyhatīti mettā。 ↑

150. 《增支部》(AN II 112);参考《杂阿含.909经》。 ↑

151. 《清净道论》(Vism 313)。 ↑

152. 《清净道论大疏钞》(Vism-mhṭ I 379)。 ↑

153. 可参考《增支部》(AN V 342)、《清净道论》(Vism 311-314)。 ↑

154. 参考《分别论注》(Vibh-a 407)。 ↑

155. 《清净道论大疏钞》:「即使他有因四大不调所起的梦,这也大多会是好的〔梦〕,因为食节生色与食生色常随顺心生色」(Vism-mhṭ I 369: Dhātukkhobhahetukampi cassa bahulaṃ bhaddakameva siyā cittajarūpānuguṇatāya utu-āhārajarūpānaṃ)。 ↑

156. 见《小诵注》(Khp-a 232-235)、《经集注》(Sn-a I 193)。 ↑

157. 《清净道论》(Vism 381)。 ↑

158. 《清净道论》(Vism 379)。 ↑

159. 《相应部》(SN II 264)。 ↑

160. 《相应部注》(Spk II 206): suppadhaṃsiyo hoti amanussehīti mettābhāvanārahitaṃ paṃsupisācakā vidhaṃsayanti, pageva uḷārā amanussā。 ↑

161. 见《清净道论》(Vism 380)、《杂阿含.1330经》。 ↑

162. 《无碍解道》(Paṭis II 129-139)。 ↑

163. 古译为「摩利夫人」或「末利夫人」。 ↑

164. 《相应部》(SN I 75)。 ↑

165. 《清净道论》(Vism 374)。 ↑

166. 《清净道论大疏钞》(Vism-mhṭ I 352): attani bhāvanā nāma sakkhibhāvatthāti nānāvidha-sukhānubandha-anavajjasukha-abyāseka- sukhādi yaṃ attani upalabbhati, taṃ nidassento tassa vattamānatāya āha “ ahaṃ sukhito homī”ti。 ↑

167. 《善见注》:无杂乐:离烦恼杂质故是无杂、无混、清净的增上心乐(Sp I 165: Abyāsekasukhanti kilesabyāsekavirahitattā abyāsekaṃ asammissaṃ parisuddhaṃ adhicittasukhaṃ paṭisaṃvedetīti)。《增支部注》:「无杂乐:亦称为没有烦恼点缀、散落的乐。的确,见时只是见等等之时,护根之乐生起,因此是无〔有烦恼〕散落的」(Mp II 382: Abyāsekasukhanti kilesehi anāsittasukhaṃ, avikiṇṇasukkhantipi vuttaṃ. Indriyasaṃvarasukhaṃ hi diṭṭhādīsu diṭṭhamattādivasena pavattatāya avikiṇṇaṃ hoti)。 ↑

168. 《相应部注》:「谨慎被称为『慧』」(Spk II 448: Nepakkaṃ vuccati paññā)。 ↑

169. 《相应部注》:「『这是解说之时,这是提问之时等等』如此于一切处应被做的遍守慧……是引领一切作务的慧」(Spk I 48: Pārihāripaññā nāma “ayaṃ kālo uddesassa, ayaṃ kālo paripucchāyāti”ti-ādinā nayena sabbattha kārāpitā pariharitabbapaññā … …sabbakiccapariṇāyikā pārihāriyapaññā)。《相应部古疏》:「藉由有益正知等,决定、带领『前进』等等的一切作务,所以是遍领一切作务(Spk-pṭ I 93:Abhikkamādīni sabbakiccāni sātthakasampajaññādivasena paricchijja netīti sabbakiccapariṇāyikā)。 ↑

170. 见《心义灯疏》(Sp-ṭ III 59)。 ↑

171. 《相应部》(SN I 190)。 ↑

172. 《心义灯疏》(Sp-ṭ I 289)。 ↑

173. 《萨婆多部毘尼摩得勒伽》( T23, 598b):「云何自恣?若比丘自恣日集在一处。僧中三处自恣,谓见、闻、疑。何以故?佛令诸比丘自恣,欲使诸比丘不孤独故;使各各忆罪故;忆罪已发露悔过故;以苦言调伏故;而得清净无病安隐故;自意喜悦故,我清净无罪故」。《翻译名义集》(T54, 1123b):「此是自言恣他举罪,非为自恣为恶」。 ↑

174. 指三十「舍堕」(Nissaggiyaṃ Pācittiya)的第二条。 ↑

175. 指三十「舍堕」的第一条与第三条。 ↑

176. 指九十二「波逸提」(Pācittiya)的第三十二条。 ↑

177. 《翻译名义集》卷7:「迦絺那。《明了论》云:为存略故,但言『迦提』。此翻『功德』,以坐夏有功,五利赏德也。《西域记》以『迦提』翻『昂星』,昂星直此月故。《律钞》引《明了论》,翻为『坚实能感』,实能感多衣,衣无败坏故。又名『难活』,以贫人取活为难,舍少财入此衣,功德胜,如以须弥大衣聚施也。或云『坚固』,又云『荫覆』。古翻为『赏善罚恶衣』,赏前安居人,后安居人不得也。亦翻『功德衣』。」 (T54, 1171c)《四分律名义标释》卷8:「『迦絺那衣』或云『羯耻那』。义翻『坚实』,旧翻为『功德衣』,以受此衣已,于五月中得五利功德:一得畜长衣;二得离衣宿;三得别众食;四得展转食;五得食前食后,不嘱授余比丘入聚落。」(CBETA, X44, 466b) ↑

178. 《清净道论》(Vism 613): Yassa pana evaṃ nayavipassanāya yogaṃ karotopi nayavipassanā na sampajjati, navahākārehi indriyāni tikkhāni bhavanti。「方法观」为巴利文的直译,原英译本译为“inductive insight”,乃将「方法」一词理解作「归纳性的」。 ↑

179. 《清净道论大疏钞》(Vism-mhṭ II 399): Tattha ca abhibhuyya nekkhammenāti tasmiṃ kāyacitte anapekkhabhāvena indriyānaṃ tikkhabhāvāpādanena uppannaṃ uppannaṃ dukkhaṃ vīriyena abhibhavitvā bhāvanaṃ sampādeti。 ↑

180. 《清净道论》(Vism 127)。 ↑

181. 《经集》(Sn 197): Savanti sabbadhi sotā, sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ, sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhiyyare。 ↑

182. 此故事,见《法句经注》(Dhp-a IV 83-84)。 ↑

183. 见《相应部》(SN IV 110)、《杂阿含.1165经》。 ↑

184. 《增支部》(AN I 51);《清净道论》(Vism 465)。 ↑

185. 《相应部》(SN V 115);《弥兰陀王问》(Mil 38)。 ↑

186. 《第一义灯》(Paramatthadīpanī 343): Cittaṃ kilissanti vibādhenti upatāpenticāti kilesā;Bv-a 114: Kileseti kilissanti upatāpentīti kilesā, rāgādayo dasa。 ↑

187. 《分别论根本疏》(Vibh-mṭ 212)。 ↑

188. “puñña”译作「功德」或「福」,乃「善」(kusala)的同义词。 ↑

189. 《无碍解道注》:「满足此人的愿,且令受尊敬的状态生起,故是『功德』」(Paṭis II 240 : pūreti cassa ajjhāsayaṃ, pujjañca bhavaṃ nibbattetīti puññaṃ)。《清净道论大疏钞》:「它净除自相续的不善果与苦烦恼,所以是『功德』。〔人〕怀着希愿利益而造功德。它成就此事而满足作者的希愿,或者,它产生被尊敬的状态,所以是『功德』」(Vism-mhṭ II 258: punāti attano santānaṃ apuññaphalato, dukkhasaṃkilesato ca sodhetīti puññaṃ. Hitasukhajjhāsayena puññaṃ karotīti tannipphādanena kārakassa ajjhāsayaṃ pūreti, pujjabhavaṃ nibbattetīti vā puññaṃ)。 ↑

190. 《经集》(Sn 1036-1037): Paññā ceva sati yañca, (iccāyasmā ajito) nāmarūpañca mārisa; etaṃ me puṭṭho pabrūhi, katthetaṃ uparujjhati. “yametaṃ pañhaṃ apucchi, ajita taṃ vadāmi te; yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati; viññaṃassa nirodhena, etthetaṃ uparujjhati”。 ↑

191. 关于两种善,参考《长部注》(Sv III 32)。 ↑

192. 《长老偈》(Th 227)。 ↑

193. 《中部注》:「它杀烦恼而去向或追逐涅盘;或者,它被求涅盘者所追逐;或者,它被求涅盘者所行、所履,所以它是『道』」(Ps I 109:Kilese mārento gacchati, maggati vā nibbānaṃ, maggīyati vā nibbānatthikehi, gammati vā tehi paṭipajjīyatīti maggo)。《小诵注》:「藉由它追逐涅盘;或者它自己追逐涅盘,或者透过它杀烦恼而去到涅盘,所以它是『道』」(Khp-a 72: Maggati iminā nibbānaṃ, sayaṃ vā maggati, kilese mārento nibbānaṃ gacchati etenāti maggo)。 ↑

194. 《本生经注》(J-a IV 54)。 ↑

195. 《自说经注》(Ud-a 287): Dhammanti adhigatamagge saccikatanirodhe yatthānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne catūsu apāyesu apatamāne dhāretīti dhammo。 ↑

196. 《自说经注》(Ud-a 288): Na kevalaṃ ariyamaggo ceva nibbānañca, apica kho ariyaphalehi saddhiṃ pariyattidhammopi。 ↑

197. 参考《清净道论》(Vism 213-217)。 ↑

198. 《如是语》(Iti 36)。 ↑

199. 《导论注》(Nett-a 90):「疑以推度两面来行骗」。 ↑

200. 《长部古疏》:「自利、他利等皆来到它这里,或皆因它而来到,或皆从它那里而来,所以它是『阿含』」(Sv-pṭ I 15: Āgamissanti ettha, etena, etasmā vā attatthaparatthādayoti āgamo)。 ↑

201. 《长部注》:「此中,于蕴、界、处等未学习、发问、听闻、省察的人,是为愚暗凡夫。有者是为贤善凡夫」(Sv I 59: Tattha yassa khandhadhātu-āyatanādīsu uggahaparipucchāsavanadhāraṇapaccave- kkhaṇāni natthi, ayaṃ andhaputhujjano. Yassa tāni atthi, so kalyāṇaputhujjano)。 ↑

202. 《相应部注》:「『教』是『行』的缘,『行』是『证』的缘」(Spk II 187: Ayañhi pariyatti paṭipattiyā paccayo hoti, paṭipatti adhigamassa)。 ↑

203. 《长部注》(Sv I 21-22)。 ↑

204. Yā duggahitā, upārambhādihetu pariyāpuṭā, ayaṃ alagaddūpamā. ↑

205. 《善见注》(Sp-ṭ I 82):「『我将如此获得衣等〔资具〕』或『众中人们将会认识我』,这样为了利、养等因素而学习佛语的人,他的学习名为蛇的学习。的确,不学佛语而去睡觉,还比这样子学习来得好」。 ↑

206. 参考《中部.蛇喻经》(Alagaddūpamasutta)。 ↑

207. 《大义释》:「为何说是有学?他正学习故是有学。学什么?学增上戒,学增上心,学增上慧」(Nidd1 II 494: Sekhoti kiṃkāraṇā vuccati sekho? Sikkhatīti sekho. Kiñca sikkhati? Adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati)。 ↑

208. 《中部注》:「贤善凡夫,圆满了随顺行道,具戒、守护根门、饮食知节、常事醒觉,于初夜、后夜勤修菩提分法,〔心想〕:『今日或明日我将会证某个沙门果』,他被说为是『在学故是有学』」(Ps I 42: Yopi kalyāṇaputhujjano anulomapaṭipadāya paripūrakārī sīlasampanno indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū jāgariyānuyogamanuyutto pubbarattāpararattaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto viharati– “ajja vā sve vā aññataraṃ sāmaññaphalaṃ adhigamissāmī”ti, sopi vuccati sikkhatīti sekkhoti)。《中部古疏》:「圆满随顺行道:随顺了出世间的、趣苦灭的行道,故是随顺行道;它以戒为始,以毗婆舍那为终。以成就而圆满此行道」(Ps-pṭ I : Anulomapaṭipadāya paripūrakārīti yā sā sīlādikā vipassanantā dukkhanirodhagāminiyā lokuttarāya paṭipadāya anulomanato anulomapaṭipadā, tassā sampādanena paripūrakārīti)。 ↑

209. 《经集》(Sn 1038-1039): “Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha; tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisa.” Kāmesu nābhigijjheyya, manasānāvilo siyā; kusalo sabbadhammānaṃ, sato bhikkhu paribbaje”ti。 ↑

210. 英译本将「精通一切法」归为「有学、无学」共有。但依后文的说明,「精通一切法」应是「无学」所独有。 ↑

211. 《长部注》「比丘:这是指『在修行的人』……凡习此行〔即四念处〕者,皆名为比丘。从修行见比丘的状态,故说『比丘』。习行〔四念处〕者,无论是天神是人,皆称为比丘」(Sv II 346= Ps I 245: Bhikkhūti paṭipatti-sampādaka-puggala-nidassanam etaṃ. ……. Yo ca imaṃ paṭipattiṃ paṭipajjati, so bhikkhu nāma hotīti paṭipattiyā bhikkhubhāvadassanatopi “bhikkhū”ti āha. Paṭipannako hi devo vā hotu manusso vā, bhikkhūti saṅkhyaṃ gacchatiyeva)。 ↑

212. 《法集论注》(Dhs-a 349): Ariyāti ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye iriyanato, sadevakena lokena ca araṇīyato buddhā ca paccekabuddhā ca buddhasāvakā ca vuccanti。 ↑

213. 《法集论注》(Dhs-a 350): Yo ve kataññū katavedi dhīro, kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti; dukhitassa sakkacca karoti kiccaṃ, tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadantī”ti。 ↑

214. 《本生经注》:「此中,阿利耶:此为「美善」的同义词。阿利耶有四种:行之阿利耶、见之阿利耶、相之阿利耶及证之阿利耶。此中,住于良善行的,无论是人或畜生,皆名为行之阿利耶。……拥有庄严可爱的外表与威仪者,名为见之阿利耶。……具上衣与下衣之相,似沙门而行,即使无戒,也名为相之阿利耶。……佛陀等人名为证之阿利耶,所以说:『佛、辟支佛、佛弟子皆被称为阿利耶』」(Ja-a II 280: Tattha ariyoti sundarādhivacanametaṃ. So pana ariyo catubbidho hoti ācāra-ariyo dassana-ariyo liṅga-ariyo paṭivedha-ariyoti. Tattha manusso vā hotu tiracchāno vā, ariyācāre ṭhito ācāra-ariyo nāma. …… Rūpena pana iriyāpathena ca pāsādikena dassanīyena samannāgato dassana-ariyo nāma. …… Nivāsanapārupanaliṅgaggahaṇena pana samaṇasadiso hutvā vicaranto dussīlopi liṅga-ariyo nāma……. Buddhādayo pana paṭivedha-ariyā nāma. Tena vuttaṃ– “ariyā vuccanti buddhā ca paccekabuddhā ca buddhasāvakā cā”ti)。 ↑

215. 《法集论注》:「于此,不常见圣者,且不赞叹见的人,应知是不见圣者之人。这有两类,未以眼见、未以智见。此中,未已智见,是这里所意指的。圣者为人眼、天眼所见,也不为所见。因为只见外表故,未以圣性〔即道、果〕为所缘之故。狗与胡狼也以眼见到圣者,但牠们未见圣者」(Dhs-a 350: Idāni yo tesaṃ ariyānaṃ adassanasīlo, na ca dassane sādhukārī, so ariyānaṃ adassāvīti veditabbo. So ca cakkhunā adassāvī ñāṇena adassāvi duvidho, tesu ñāṇena adassāvi idha adhippeto. Maṃsacakkhunā hi dibbacakkhunā vā ariyā diṭṭhāpi adiṭṭhāva honti. Tesaṃ cakkhūnaṃ vaṇṇamattaggahaṇato, na ariyabhāvagocarato. soṇasiṅgālādayopi ca cakkhunā ariye passanti. Na ca te ariyānaṃ dassāvino)。 ↑

216. 《相应部》(SN III 120): Alaṃ, vakkali, kiṃ te iminā pūtikāyena diṭṭhena? Yo kho, vakkali, dhammaṃ passati so maṃ passati; yo maṃ passati so dhammaṃ passati。《相应部注》:「九种出世间法名为如来身」(Spk II 288: navavidho hi lokuttaradhammo tathāgatassa kāyo nāma)。 ↑

217. 《中部注》:「若未见到圣者以智所见的无常等相,未证得圣者所证的法,虽以眼见〔圣者〕,但因未见『作圣之法』、未见『圣性』之故,应说为『未见圣者』」(Ps I 23: Tasmā cakkhunā passantopi ñāṇena ariyehi diṭṭhaṃ aniccādilakkhaṇaṃ apassanto ariyādhigatañca dhammaṃ anadhigacchanto ariyakaradhammānaṃ ariyabhāvassa ca adiṭṭhattā “ariyānaṃ adassāvī”ti veditabbo)。 ↑

218. 《法句经注》(Dhp-a 348): Assutavā puthujjanoti ettha pana āgamādhi- gamābhāvā ñeyyo assutavā iti. Yassa hi khandhadhātu-āyatana -sacca-paccayākāra-satipaṭṭhānādīsu uggaha-paripucchā-vinicchaya- rahitattā diṭṭhipaṭisedhako neva āgamo, paṭipattiyā adhigantabbassa anadhigatattā neva adhigamo atthi, so āgamādhigamābhāvā ñeyyo assutavā iti。 ↑

219. 《法集论注》(Dhs-a 383): So hi puthūnaṃ nānappakārānaṃ kilesādīnaṃ jananādīhi kāraṇehi puthujjano. Yathāha- “puthu kilese janentīti puthujjanā. Puthu avihatasakkāyadiṭṭhikāti puthujjanā. Puthu satthārānaṃ mukhullokikāti puthujjanā. Puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti puthjjanā. Puthu nānābhisaṅkhāre abhisaṅkharontīti puthujjanā. Puthu nānā-oghehi vuyhantīti puthujjanā. Puthu nānāsantāpehi santappantīti puthujjanā. Puthu nānāpariḷāhehi pariḍayhantīti puthujjanā. Puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhāti puthujjanā. Puthu pañcahi nīvaraṇehi āvutā nivuttā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti puthujjanā”ti. puthūnaṃ vā gaṇanapatham-atītānaṃ ariyadhamma-parammukhānaṃ nīcadhammasamācārānaṃ janānaṃ antogadhattāpi puthujjannā. Puthu vā ayaṃ- visuṃyeva saṅkhyaṃ gato, vi-saṃsaṭṭho sīlasutādiguṇayuttehi ariyehi- janotipi puthujjano。 ↑

220. 《清净道论大疏钞》(Vism-mhṭ I 22: vibādhati, upatāpeti cāti saṃkileso)。 ↑

221. 《相应部注》(Spk III 242-243): Tattha aṭṭha samāpattiyo sayaṃ vikkhambhitehi nīvaraṇādīhi vimuttattā vikkhambhanavimuttīti saṅkhaṃ gacchanti. Aniccānupassanādikā satta anupassanā sayaṃ tassa tassa paccanīkavasena pariccattāhi niccasaññādīhi vimuttattā tadaṅgavimuttīti saṅkhaṃ gacchanti. Cattāro ariyamaggā sayaṃ samucchinnehi kilesehi vimuttattā samucchedavimuttīti saṅkhaṃ gacchanti. Cattāri sāmaññaphalāni maggānubhāvena kilesānaṃ paṭipassaddhante uppannattā paṭipassaddhivimuttīti saṅkhaṃ gacchanti. Nibbānaṃ sabbakilesehi nissaṭattā apagatattā dūre ṭhitattā nissaraṇavimuttīti saṅkhaṃ gataṃ。亦参考《自说经注》(Ud-a 32)。 ↑

222. 《相应部》(SN V 154): attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā。 ↑

223. 参考《长部》(DN I 19)。《长阿含经》卷14:「或有众生喜戏笑懈怠,数数戏笑以自娱乐,彼戏笑娱乐时。身体疲极便失意,以失意便命终」(T1, 90c)。 ↑

224. 参考《本生经注》(Ja-a III 496-501)。 ↑

225. 《长老偈》(Th 450)。 ↑

226. 见《增支部》(AN I 78)、《杂阿含.758经》。 ↑

227. 《清净道论大疏钞》:「在得利等可喜的状态里,因为无随眠之故而表现得怎么样;在无利得等不可喜的状态里,也因无瞋恚之故而表现为那样。或者,可喜、不可喜事未显露时怎么样,在它们显露时也是那样。此是tādī。tādi的状态,即是「 寂静状态」(tādibhāvo)」(Vism-mhṭ I 19: yādiso iṭṭhesu, lābhādīsu ca anunayābhāvato, tādiso aniṭṭhesu, alābhādīsu ca paṭighābhāvato. Tato eva vā yādiso anāpāthagatesu iṭṭhāniṭṭhesu, tādiso āpāthagatesupīti tādī. Tassa bhāvo tādibhāvo)。 ↑

228. 《中部注》(Ps I 237): Yaṃ pubbe taṃ visosehi, pacchā te māhu kiñcanaṃ; majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasi。 ↑

229. 关于「疯」,见第五章。 ↑

230. 故事出自《法句经注》(Dhp-a I 349-356)。 ↑

231. 《如是语》(Iti 36-37)。 ↑

232. 《心义灯疏》(Sp-ṭ I 355)。. ↑

233. 《相应部》(SN IV 71)。 ↑

234. 参考《相应部》(SN 47:7);《杂阿含.620经》。 ↑

235. 《法集论注》(Dhs-a 370)。 ↑

236. 烦恼于何道断除的问题,见《清净道论》(Vism 682-685)。 ↑

237. 《论事注》:「此中,无罪是善、有可爱的果报者也是善。无罪是不与烦恼相应。除了不善以外,一切法都算无罪。有可爱的果报者,是会于未来转世的过程里制造可爱果报的『功德』」(Khv-a 179-180: Tattha anavajjampi kusalaṃ iṭṭhapākampi. Anavajjaṃ nāma kilesavippayuttaṃ. Ayaṃ nayo ṭhapetvā akusalaṃ sabbadhamme bhajati. Iṭṭhavipākaṃ nāma āyatiṃ upapattipavattesu iṭṭhaphalanipphādakaṃ puññaṃ)。 ↑

238. 《相应部》(SN V 369-371)。 ↑

239. 《长部注》(Sv I 58): Dve puthujjanā vuttā, buddhenādiccabandhunā; andho puthujjano eko, kalyāṇeko puthujjano’ti。 ↑

240. 《长部》(DN II 290);《中部》(MN I 56);《相应部》(SN V 141;167-68; 185-86)。 ↑

241. Puthu vā ayaṃ- visuṃyeva saṅkhyaṃ gato, visaṃsaṭṭho sīlasutādiguṇa- yuttehi ariyehi- janotipi puthujjano. ↑

242. 《增支部》(AN IV 4-5)。 ↑

243. 「信」启发「布施」、「持戒」等善行,带领它们度越洪流。 ↑

244. 《长部古疏》:「『就是这样!』这般地进入、跃入而确立、固定住的信任……『深信』投入、进入应信之事,『就是这样』犹如亲见似地转起」(Sv-pṭ II 128: “Evametan”ti okkanititvā pakkhanditvā saddahanavasena kappanaṃ okappanaṃ. … Okappanasaddhā saddheyyavatthuṃ ogāhetvā anupavisitvā “evametan”ti paccakkhaṃ karontī viya pavattati)。 ↑

245. 见《自说经》(Ud-a 258)。 ↑

246. 《小诵注》(Khp-a 12)。 ↑

247. 《法句经》(Dhp 276)。 ↑

248. 参考《清净道论》(Vism 5): sā ca kalyāṇaṃ, iṭṭhāniṭṭhesu tādibhāvāvahanato。 ↑

249. 《法句经》(Dhp 81)。 ↑

250. 《法句经注》(Dhp-a IV 407)。 ↑

251. 《增支部注》(Mp I 305)。 ↑

252. 《法句经注》(Dha-a II 289-290)。 ↑

253. 《清净道论》(Vism 438)。 ↑

254. 《法集论注》(Dhs-a 123)。 ↑

255. 指「见清净」(diṭṭhivisuddhi),见《第一义灯》(Paramatthadīpanī 432)。 ↑

256. 参考《相应部》(SN V 166)、《法集论注》(Dhs-a 157-159)。 ↑

257. 参考《清净道论》(Vism 98-101)。 ↑

258. 《增支部》(AN IV 32)。 ↑

259. 七种特质的解释,参考《导论注》:「可爱:具足善清净的戒成就及见成就者,是可爱的、会被喜爱的」(Nett-a 250-251: Piyo ca hotīti suparisuddhāya sīlasampattiyā, suparisuddhāya ca diṭṭhisampattiyā samannāgato piyo piyāyitabbo hoti)。 ↑

260. 《清净道论》(Vism 10: Sobhantevaṃ na rājāno, muttā-maṇi-vibhūsitā; yathā sobhanti yatino, sīla-bhūsana-bhūsitā. attānuvādādibhayaṃ, viddhaṃsayati sabbaso; janeti kittihāsañca, sīlaṃ sīlavataṃ sadā)。 ↑

261. 《导论注》:「像石伞一样,应该被看得很重,故是敬重」(Pāsāṇacchattaṃ viya garukātabbatāya garu)。 ↑

262. 《导论注》:「因上人法故应受敬佩,故是可佩」(Uttarimanussadhamma- vasena sambhāvetabbatāya bhāvanīyo)。《清净道论大疏钞》:「可佩:应受敬佩:『的确,这位尊者了知可知之事,观见可见之事』」(Vism-mhṭ I 30:bhāvanīyoti “addhā ayamāyasmā jānaṃ jānati, passaṃ passatīti”ti sambhāvanīyo)。 ↑

263. 《导论注》:「会说:于己建立『我适时而说』等五法,立于对同梵行者有帮助的情况后才说。……或者,会说:常谈论法」(Vattāti “kālena vakkhāmī”ti-ādipañcadhamme attani upaṭṭhāpetvā sabrahmacārīnaṃ ullumpanabhāve ṭhatvā vattā. …… Vattāti vā dhammakathāvasena vacanasīlo)。关于「五法」,参考《增支部》(AN 5:17)、《杂阿含.497经》。 ↑

264. 《导论注》:「堪忍〔他〕说:无论被同梵行者如何说,皆柔顺地受教,堪受他们的言语。……或者,堪忍〔他〕说:解说法时,不为他人所动摇,堪受他人问难,所以堪忍〔他〕说」(Vacanakkhamoti sabrahmacārīhi yena kenaci vuccamāno subbaco hutvā padakkhiṇaggāhitāya tesaṃ vacanaṃ khamatīti vacanakkhamo. ……Vacanakkhamoti dhammaṃ saṃvaṇṇento parehi asaṃhīro hutvā tesaṃ pucchāvacanakkhamatāya vacanakkhamo)。 ↑

265. 《导论注》:Gambhīrañca kathaṃ kattāti saccapaṭiccasamuppādādiṃ, aññaṃ vā gambhīrakathaṃ kattā。 ↑

266. 《增支部》(AN IV 32): Yamhi etāni ṭhānāni, saṃvijjantīdha puggale; so mitto mittakāmena, atthakāmānukampato; api nāsiyamānena, bhajitabbo tathāvidho。 ↑

267. 《增支部》(A IV 31): Duddadaṃ dadāti mitto, dukkharañcāpi kubbati; athopissa duruttāni, khamati dukkhamāni ca. Guyhañca tassa akkhāti, guyhassa parigūhati; āpadāsu na jahāti, khīṇena nātimaññati. Yamhi etāni ṭhānāni, saṃvijjantīdha puggale; so mitto mittakāmena, bhajitabbo tathāvidho。 ↑

268. 参考《清净道论大疏钞》(Vism-mhṭ I 19-20)、《增支部疏》(Mp-ṭ III 166-167)。 ↑

269. 《增支部》(AN I 215-217)。 ↑

270. 《增支部》(AN I 217-218)。 ↑

271. 《法句经》:「进入僻静处,心常寂静,正观诸法的比丘,拥有非凡的喜悦」(Dhp 373: Suññāgāraṃ paviṭthassa, santacittassa bhikkhuno; amānusī rati hoti, sammā dhammaṃ vipassato)。 ↑

272. 关于「法」初善、中善、后善的说明,参考《清净道论》(Vism 213-214)。 ↑

273. 《中部》(MN I 61)、《自说经》(Ud 11)。参考《相应部》(SN II 273)。 ↑

274. 十论事出自《中部》(M III 113-114)。其详解,参考《自说经注》(Ud-a 227-233)。其中「不会论」的「不会」意指,不因与异性、居士、同梵行者的来往而生起烦恼,导致退堕。 ↑

275. 《自说经注》(Ud-a 106): Tuṇhībhāvoti samathavipassanābhāvanā- bhūtaṃ akathanaṃ。 ↑

276. 《相应部》(SN V 420-424)。 ↑

277. 《法句经》(Dhp 216)。 ↑

278. 《法句经注》(Dhp-a II 375-376): Yato yato sammasatīti aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu kammaṃ karonto yena yenākārena, purebhattādīsu vā kālesu yasmiṃ yasmiṃ attanā abhirucite kāle, abhirucite vā kammaṭṭhāne kammaṃ karonto sammasati. Udayabbayanti pañannaṃ khandhānaṃ pañcavīsatiyā lakkhaṇehi udayaṃ pañavīsatiyā eva ca lakkhaṇehi vayaṃ. Pītipāmojjanti evaṃ khandhānaṃ udayabbayaṃ sammasanto dhamma-pītiṃ dhammapāmojjañca labhati. Amatanti taṃ sappaccaye nāmarūpe pākaṭe hutvā upaṭṭhahante uppannaṃ pītipāmojjaṃ amatanibbānasampāpakattā vijānataṃ paṇḍitānaṃ amatamevāti attho。 ↑

279. 《增支部》(AN III 192-196)。 ↑

280. 《长部注》:「此中的两种善,即『导向轮转』与『导向还灭』。二者中,『导向轮转的善』是父母对子女的柔软心,为一种情爱;或者是子女对父母的柔软心,〔亦〕为一种情爱。『导向还灭的善』则是四念处等的〔三十七〕菩提分法。又,导向轮转的善所产生的利益,是在人间有转轮圣王的幸福;导向还灭的善所产生的利益,则是成就道、果、涅盘」(Sv III 32: Tattha duvidhaṃ kusalaṃ vaṭṭagāmī ca vivaṭṭagāmī ca. Tattha vaṭṭagāmikusalaṃ nāma mātāpitūnaṃ puttadhītāsu puttadhītānañca mātāpitūsu sinehavasena mudu-maddava-cittaṃ. Vivaṭṭagāmikusalaṃ nāma “cattāro satipaṭṭhānā”ti-ādibhedā sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā. Tesu vaṭṭagāmipuññassa pariyosānaṃ manussaloke cakkavattisirīvibhavo. Vivaṭṭagāmikusalassa maggaphalanibbānasampatti)。 ↑

281. 参考《清净道论》(Vism 432)。 ↑

282. 原英译是one is able to visualize whatever one adverts to。 ↑

    本站是提供个人知识管理的网络存储空间,所有内容均由用户发布,不代表本站观点。请注意甄别内容中的联系方式、诱导购买等信息,谨防诈骗。如发现有害或侵权内容,请点击一键举报。
    转藏 分享 献花(0

    0条评论

    发表

    请遵守用户 评论公约

    类似文章 更多